“The Danish Girl” – filmas kritika

Jau pirmdienas vakarā bijām plānojuši beidzot atkal noskatīties kādu filmu no sākuma līdz beigām. Kate gribēja redzēt “The Danish Girl” – filmu par dāņu mākslinieku Einar Wegener – pirmo pasaules vēsturē pāroperēto transseksuāli, taču mūsu puslegālie globālie resursi nebija mums labvēlīgi, un filma negāja. Iesākām skatīties “Kluso Donu” ar homoseksuālo Rūpertu Everetu galvenajā lomā, kurš ļoti nepārliecinoši un ar vienādu sejas izteiksmi tēloja siržu lauzēju Grišku. Jau pēc pirmajām 10 minūtēm bija skaidrs, ka šī filma ir samākslota un neticama. Taču vēlme piedzīvot kinobaudījumu bija, tāpēc iesākām skatīties filmu Ander par bezcerīgu basku zemnieku. Šī jau bija krietni labāka, taču līdz galam mēs “nepavilkāmies”. Tikai tagad izlasīju filmas plotu, un izrādās, ka bezcerīgais basku zemnieks, kurš jau ir pāri 40, dzīvo ar māti, atklāj sevī interesi par vīriešiem. Nu tādu, ne tikai kopīgi futbolu paskatīties un alu iedzert.
Šķiet, ka “The Danish Girl” tad lieliski iederas mūsu filmiskajos meklējumos šīs nedēļas sākumā. Tikai tēma te jau ir krietni nopietnāka. Cilvēks, kurš piedzimis un dzīvo ne savā ādā, izdzīvo iekšējos konfliktus, jo patiesībā, kaut arī ārēji izskatās pēc vīrieša, tiesa gan ļoti sievišķīga, grib būt sieviete ar visām no tā izrietošajām sekām. Es domāju, ka liela daļa no mums tā nopietni par šādu tēmu nemaz domāt negrib. Protams, jo gaisā atkal karājas milzīgā “homoseksualitātes vāle” – ja šajā tēmā iedziļinies, tad noteikti kaut kas ar tevi nav kārtībā. Bet es pieņemu, ka cilvēks, kurš tiešām ārēji izskatās pēc vīrieša, bet iekšējais settings ir pretējā dzimuma, ir spiests dzīvot ļoti smagu un nepiepildītu dzīvi. Tas nav tā vienkārši – aiziet pie friziera un nogriezt īsākus matus. Manā skatījumā filmā šis konflikts un pārdzīvojumi tā līdz galam tomēr neparādās. Tikai brīdī, kad Eināra sieva (jā, viņš bija precējies, turklāt viņa sievas atveidotāja Alicia Vikander filmā ir very hot), kura arī ir māksliniece, palūdz uzvilkt viņam sieviešu zeķes un pielaikot kleitu, jo modele, kuru viņai bija jāzīmē, vienkārši neatnāca, Einārs izjūt sevī tieksmi un vilkmi uz visu sievišķo. Kā mēs palasījām Vikipēdijā, īstais Einārs Vegeners bija jau piedzimis ar abu dzimumu dzimumorgāniem, un viņa sieva bija lezbiete. Šis virziens vispār neparādījās, bet vismaz pirmajā brīdī skatītājam varētu šķist – dzīvo divi jauni un ekstravaganti mākslinieki jau sešus gadus kā vīrs un sieva, tad nelaimīgas sagadīšanās pēc sieva palūdz vīram pielaikot zeķubikses, un viņš pēkšņi kļūst par Lili Elbe, kas bija viņa sievišķais vārds. Daudz tālāk par filmu nestāstīšu, jo domāju, ka to ir vērts pašam redzēt. Filma estētiskā ziņā ir ļoti skaista un galīgi nebija garlaicīga. Puritāņus lasītāju starpā varu pabrīdināt, ka ir viena scēna, kurā Einārs mēģina skūpstīties ar vīrieti, un tad vēl ir viena scēna ar Eināra sievu Gerdu, kurā viņa ir izteikti kaila. :) Nu daži pupi parādās vēl šur tur.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: