Mūsu pilsēta

Vācijā šajā nedēļas nogalē trīs federālajās zemēs notiks vēlēšanas. Visādā ziņā šis būs ļoti zīmīgs notikums, jo tās būs pirmās vēlēšanas pēc bēgļu krīzes Eiropā un Vācijā. Visvairāk mani un daudzus citus interesē, kas notiks ar kristīgajiem demokrātiem, Merkeles partiju. Vai vēlētāji viņus sodīs par kancleres bēgļu politiku vai tieši otrādi – izrādīs atbalstu? Tas tikai tāds īss iestarpinājums, ja jums nedēļas nogalē nav ko darīt, un ir vēlme sekot līdz Eiropas politikai. :)
Bet es šodien izlasīju kādu rakstu par Berlīni, pilsētu, kurā mēs dzīvojam jau septīto gadu. Berlīne ir lieliska pilsēta. Daudzveidīga, pārsteidzoša, radoša. Berlīne ir arī sašķelta un tik ļoti nevāciska. Tā ir megapole, globāla metropole, bet ne Vācijas pilsēta. Ja kāds saka, ka viņš ir bijis Vācijā, apmeklējot tikai Berlīni, tad es varu droši teikt – Vācija ir citādāka nekā Berlīne. Berlīne ir kā liela puzle. Nē, drīzāk kā Karakasonnes spēle (cerams, ka uzrakstīju to pareizi). Tur ir daudzas sevī noslēgtas vienības, kuras var salikt kopā un izveidot jaunu pilsētu. Mūris būs gan apkārt, taču tikpat labi šīs daļas varētu būt arī citas pilsētas sastāvdaļas. Tā ir ar Berlīni. Un raksts, kuru šodien izlasīju, bija par Berlīnes pilsētas daļu starp Kroicbergu un Noiķelni, jeb kā mēs to saucam – Jaunķelni, kaut arī ar Ķelni tur nav nekādas saistības. Tur ir kvartāls, no kura vecie berlīnieši kā arī vācu ģimenes ar bērniem, vācas laukā. Gandrīz 60 procenti no iedzīvotājiem šajā rajonā pārtiek no sociālajiem pabalstiem, 76 procenti bērnu dzīvo nabadzībā, migrantu īpatsvars ir 64 procenti. Tā kā šajā kvartālā atrodas mošeja, arābu skaits ir būtiski pieaudzis, mazas meitenītes pat uz pamatskolu tiek sūtītas ar lakatiem galvās, skolu vadība netiek galā ar narkotiku izplatību mācību iestādēs. Vakaros jaunieši staigā pa ielām, veciem ļaudīm ir bail iznākt laukā, jo respekts pret veciem ļaudīm, daudziem jauniešiem, ne tikai iebraucējiem, bet arī vāciešiem, ir kas pilnīgi svešs.
Tikai 10 kilometrus uz rietumiem, smalkajā Grīnevaldes rajonā redzama pilnīgi cita aina – villas, lielas un melnas automašīnas, smalkas skolas, lauka hokeja klubi. Protams, tas ir lielpilsētu lāsts, jo arī Parīzē un Londonā ir līdzīgi, taču mani pārsteidz, ka politiķi un pilsētas vadība to taču apzinās un redz, taču tai vietā, lai investētu naudu šajos bīstamajos rajonos, lai novērstu geto veidošanos, lai uzbūvētu klubus, kinoteātrus un iepirkšanās centrus, milzīgi līdzekļi tiek ieguldīti Berlīnes pils būvēšanā un trīs jaunu U-bāņa pieturu izbūvēšanā. Varbūt, ka tam par pamatu tomēr ir smalks aprēķins? Varbūt, ka pilsētai un politikai šādi geto tomēr ir izdevīgi, jo tad tos ir vieglāk kontrolēt?
Labi, pietiks manas pilsētplānošanas pārdomas. Es jau nevaru sagaidīt, kad laiks beidzot kļūs siltāks, lai man vieglāk būtu pārvarēt skriet negribēšanas slinkumu. :)

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: