Pēdējā diena pirms došanās atpakaļ uz Atēnām un tad uz Berlīni bija ļoti silta un saulaina. No vienas puses varējām palikt tepat pie viesnīcas pludmales un visu dienu vaļoties. Tas izskatītos apmēram šādi.
Bet no otras puses- gribējās tomēr vēl izmantot atlikušo laiku un apskatīt kaut ko no Peleponēsas pussalas piedāvātā. Mums ieteica doties uz aptuveni pusotras stundas brauciena attālumā esošo Voidokilias līci, kur atrodas Grieķijas skaistākā pludmale. Tā vismaz ziņo globālais tīmeklis. Protams, lai redzētu to skaistumu visā krāšņumā, vēlams pašam tur atrasties. Fotogrāfijās tomēr šo dabas brīnumu pilnībā atspoguļot nav iespējams. Bet aptuvenu iespaidu gūt var. Tā tas izskatījās.
Starp klintīm ieskauts neliels jūras līcis ar skaidru, tirkīzzilu ūdeni.
Pakāpjoties pa klintīm augšup, paveras skats un otrpus esošo atklāto jūru.
Pats līcis ir gandrīz pilnīgi apaļš un varētu domāt, ka mākslīgi veidots. Bet tā nav. Tas ir dabas darbs.
Atpakaļceļā pamanīju, ka gar ceļa malām aug diezgan pamatīga lieluma kaktusi. Nu gandrīz kā Latvijā latvāņi.
Nākamajā dienā bija jādodas atpakaļ uz Atēnām, jo vakarā jau bija lidojums uz Berlīni. Ceļa īsināšanai piestājām un papusdienojām kādā nelielā zvejnieku ciematā Lutraki (Loutraki). Kopumā vieta glīta, bet noteikti ne skaistākā, ko redzējām. Toties te pirmo reizi ēdām sutinātas bietes ar visām biešu lapām. Un atzinām par gardām.
Vēl tikai neliela pastaiga gar jūras krastu, un tad jau mūsu ceļojums strauji tuvojās noslēgumam.
Kopumā brīvdienas Grieķijā bija burvīgas. Skaista daba, garšīgs ēdiens, labs laiks. Ko gan vēl var vēlēties? Un tomēr – mēs jau redzējām tikai nelielu daļu no Grieķijas, tāpēc es noteikti gribētu turp doties vēl kādu reizi, lai izbaudītu arī citas labas lietas un skaistas vietas, ko šī valsts var piedāvāt.
