Grieķis Zorba

Grāmatu es pamanīju mūsu brīvdienu mājiņā Grieķijas atvaļinājumā laikā. Mīksti vāki, 80tajos gados izdota. Angļu valodā. Nikos Kazantzakis “Zorba the Greek”. Iesāku lasīt. Dažus vakarus palasīju, taču diez cik tālu gan netiku. Neskatoties uz to, jau no pirmajām lapām grāmata man šķita aizraujoša.
“Ak, to es zinu – grieķis Zorba!”, paziņoja Kate.
Iespējams, ka arī man to vajadzēja zināt, taču visdrīzāk ārzemju literatūras stundā gulēju, tāpēc biju palaidis garām populārākā grieķu rakstnieka Nikos Kazantzakis grāmatu “Grieķis Zorba”. Un šovakar man gribējās uzzināt vairāk par grāmatu. Man atlika tikai ierakstīt nosaukumu, kad uzreiz parādījās 60to gadu vidū uzņēmtā filma “Grieķis Zorba” ar Entoniju Kvinnu galvenajā lomā.
Un es varu teikt – jau sen nebiju redzējis filmu, kura mani emocionāli tik pa īstam aizskāra kā šī! Kaut arī 50 gadus veca, melnbalta, taču gan kinomatogrāfiskā, gan saturiskā ziņā tik īsta un ticama, ka man dažkārt žēl paliek, cik daudz pseido lietas tiek filmētas mūsdienās.
Galvenie tēli filmā un romānā ir Aleksis Zorba, patiesībā maķedonietis, kurš ir aptuveni 50 gadus vecs vīrs, jau daudz dzīvē pieredzējis un daudzus pudus sāls apēdis, bet bezgala dzīvespriecīgs, mūžīgais ideju un enerģijas ģenerators, un filmas dzinulis. Pireus ostā viņš iepazīstas ar Bazilu, jaunu britu ar grieķu saknēm, kuram mantojumā tēvs atstājis ogļu raktuves Krētā. Bazils ir rakstnieks. Jauns, nedrošs, dzīves nepieredzējis un mazliet bailīgs. Viņš ir ceļā uz Krētu, lai atjaunotu darbu raktuvēs. Zorba “uzprasās” pie viņa darbā, un viņi kopīgi aizceļo uz Krētu, kur tad arī iesākas visi notikumi. Skatoties filmu, man brīžiem šķita, ka gan stāsts, gan tā ekranizējums ir lielisks mikslis ar Minhauzena, Karlsona, Traviatas un Pūt vējiņi elementiem. Bet neskatoties uz dramatismu, divām traģiskām nāvēm un dažām nelaimēm, filmai bija kāda svarīga hromosoma, kas lielākoties ir pazudusi mūsdienu dramatiskajā kino – šī filma bija pozitīva. To noskatoties, es sajutos pozitīvi pacilāts, nevis iekšēji izpostīts un apjucis. Divi galvenie tēli ir tik pretēji, ka katrs no mums spēs ar vienu no tiem identificēties – gan drošie, pārgalvīgie, izšķērdīgie, neapdomīgie, kā arī radošie, kautrīgie, bailīgie un nepieredzējušie.
Grāmatu es vēl neesmu izlasījis, bet pēc tam, kad pabeigšu rakstīt šo ierakstu, es to atradīšu amazon kindle un iesākšu lasīt. (Kaut arī iesācis to lasīt jau biju Grieķijā.) Esmu pāriecināts, ka tā būs tikpat saistoša kā filma. Skaidrs, ka filmā daudzus slāņus nav iespējams parādīt. Brīžiem tur tika ieskicēti notikumi, taču tālāk neattīstīti. Taču vienu no galvenajām atziņām, kuru es gan diemžēl nespēšu vārds vārdā nocitēt, gribu beigās pieminēt. Pašā filmas noslēgumā Aleksis Zorba saka Bazilam – Tu esi talantīgs un ļoti apdāvināts cilvēks, taču vienas lietas Tevī trūkst. Kāda? – prasa Bazils.
Trakums! Vīrietim ir nepieciešams arī mazliet trakuma, lai viņš uzdrošinātos paveikt lielas lietas!

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: