Solidarizēties ar gejiem un lesbietēm?

Kopš pagājušās nedēļas nogales uzbrukuma geju klubam Orlando, mūsu rietumu pasaule un rietumu ideoloģija ir nonākusi ļoti sarežģīta lēmuma priekšā. Pēkšņi ir noticis neticamais, un vācu sabiedrība, sevišķi jau politiķi, ir spiesti ieņemt frontes vienu no pusēm – par gejiem un lesbietem, līdz ar to pret islamistiem, vai arī pret gejiem un lesbietēm, līdz ar to par islamistiem. Ja mēs šo situāciju precīzi izvērtējam – vidusceļa te nav. Pat vislabākais rakstnieks savā romānā, kur notikumi vienmēr tiek pārspīlēti, šādu situāciju nevarētu uzkonstruēt, jo rietumu liberālā un demokrātiskā pasaule piedzīvo nopietnu krīzi. Līdz šim daudzi politiķi, kuri ir vairījušies precīzi izteikt savus viedokļus, vienmēr centušies gļēvi pakļauties vairākuma vai politiskā korektuma domai, šajā brīdī ir spiesti kapitulēt – arī tādā liberālā valstī kā Vācijā, daudzas geju un lesbiešu tēmas tikušas apspriestas ar “gariem zobiem”, un, kaut arī valstis demonstrē demokrātiju, cilvēktiesību brīvību, reti kurš no politiķiem spēj nostāties kameras priekšā un pateikt – jā, geji tas ir normāli, vai nē – geji tas nav normāli. Un ar islamismu ir tieši tas pats – kaut arī lielākā daļa politiķu saka, ka radikālais islamisms ir bīstams, nākamajā teikumā viņi arī saka – bet mūsu valstī ir tikai 500 radikāli domājošu IS atbalstītāju, visi pārējie ir normāli un mūsdienīgi musulmaņi. Bet te ir lielā starpība – ja tu pieiesi uz ielas kādā no Vācijas lielpilsētām un 50 gadus vecam kristīgam vācietim pajautāsi, vai gejiem ir tiesības šajā sabiedrībā dzīvot, tad 2/3 teiks, ka jā, taču 50 gadīgu musulmaņu aptaujā rezultāts būs tieši pretējs.
Un te sākas konflikts – reti kurš no vadošajiem politiķiem Vācijā ir ieņēmis precīzu un skaidru pozīciju, jo aizstāvēt gejus un lesbietes vienlaicīgi nozīmē apšaubīt un aizskart musulmaņu jūtas, bet aizstāvēt musulmaņu jūtas, nozīmē ignorēt cilvēktiesības demokrātiskā valstī. Sestdienas vakarā Berlīnē pie Brandenburgas vārtiem notiks Orlando atentāta piemiņas pasākums, un geju/lesbiešu kustība ir aicinājusi Berlīnes pilsētu izgaismot Brandenburgas vārtus ar varavīksnes karogu, tādā veidā skaidri parādot savu pozīciju – mēs esam par cilvēktiesībām, taču Berlīnes senāts nav sniedzis atbildi, vai tas notiks, jo varētu būt, ka varavīksnes karogs aizskar musulmaņu reliģiskās jūtas. Tāpat kā krusti pie sienas Bavārijas skolās, kur dažviet tie ir noņemti, tāpat kā vairīšanās rietumu pasaulē pateikt Merry Christmas, tā vietā sakot Season Greetings.
Un arī mūsu Latvijas sabiedrībā katrs no mums ir spiests iekšēji pieņemt lēmumu kura pusē nostāties. Vai teikt – labi, ka tos zilos nošāva, jo viņi visi ir pedarasti, apdraud mūsu bērnus utt, vienlaicīgi solidarizējoties ar radikālismu un antidemokrātismu, vai teikt – islāms nevar būt pilnvērtīga mūsu rietumu sabiedrības kultūra, kuras pamatā ir cilvēktiesību un vārda brīvība, tai skaitā arī uzskatu, ceļošanas un seksuālā.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: