95 gadu pieredze

Ja man vajadzētu dažos vārdos raksturot Frau Damian, tad dažos vārdos tas nemaz nebūtu iespējams. Un tas ir saprotams – 95 gadu laikā cilvēks savā mūžā ir piedzīvojis ļoti daudz, tāpēc pat grūti izcelt svarīgo un nesvarīgo. Katrā gadsimtā, katrā laikmetā, katrā gadu desmitā šī vecā dāma dzīvoja citu dzīvi.
Es atceros daudzus viņas stāstus. Par to kā viņa, 22 gadu vecumā, bet jau ar trīs bērniem, pārdzīvoja lielo Hamburgas bombardēšanu 1943. gadā, kad dažu dienu laikā sabiedrotie nogalināja 35.000 cilvēkus un vairāk nekā 100.000 ievainoja. Toreiz sabiedrotie izmēģināja jaunas degbumbas, kā rezultātā temperatūra sasniedza pat 1000 grādus. Ielu pārklājumi kusa, cilvēki, skrienot pa tām, iestiga asfaltā un uz vietas sadega, tie slēpās bumbu patversmēs, taču lielā karstuma dēļ  ārdurvis deformējās, un daudzi palika iesprostoti milzīgos uzkarsušos bunkuros, no kuriem nebija iespējams izkļūt. Bet viņa izdzīvoja. Pēc kara vīrs ieslodzījumā, jo bijis militārists, viņas mīļā Hamburga pilnībā izpostīta, vienīgais glābiņš pie vīra vecākiem Dienvidvācijā. Mazā konservatīvā ciematiņā, kur cilvēki dzīvoja ar dažu gadsimtu novēlošanos. Viņa, skolotāju meita no progresīvās un atvērtās Hamburgas, viena pati ar trīs bērniem pilnīgā nekurienē. Tā kā nebija zināms, vai vīrs ir dzīvs vai nē, apkārtējās sievas likušas viņai staigāt garos melnos paltrakos ar lakatu galvā, bet Frau Damian – trīs bērnu māmiņa – skraidīja īsos gaišos šortos, jo ārā taču vasara. Vīra māte vienreiz šo provokāciju, kā viņa to esot dēvējusi, nevarēja izturēt, un mēģināja Frau Damian nopērt, kura esot veikli izvairījusies no pēriena.
Pēc vīra nāves Frau Damian iepazinās ar baltvāciešu mācītāju Henriku fon Horbačevski, un tad pirmo reizi viņa izdzirdēja par Rīgu. Jau 80to gadu sākumā viņa kļuva par Latvijas un latviešu fani. Kopā ar fon Horbačevski vāca ziedojumus Vecās Ģertrūdes baznīcas vitrāžu atjaunošanai, kas notika vēl padomju laikā, kad nauda pa kluso tika vesta uz Latviju, viņas latviešu paziņu loks kļuva aizvien plašāks, arī pēc mācītāja fon Horbačevska nāves. Frau Damian vismaz reizi gadā bija Rīgā, viņa uzņēma pie sevis Hamburgā daudzus latviešus, palīdzēja tiem kā vien varēja. Un, spītējot slimībām, audzējiem, nopietnām traumām, dzīvoja piepildītu un ļoti aktīvu dzīvi. Līdz pagājušai svētdienai, kad viņa 95 gadu vecumā aizgāja no šīs pasaules.
Man bija tā iespēja būt par viņas draugu vismaz kādu brīdi. Vienalga, cik slima Frau Damian bija, viņa vienmēr bija perfekti un eleganti ģērbusies, ar rotas lietām greznojusies, sarkani uzkrāsotām lūpām un ietonētām uzacīm. Viņas dzīvoklis bija vienkāršs taču, vienmēr, kad biju ciemos un viņa piedāvāja pusdienas, galds bija pārklāts ar baltu galdautu, uz tā novietoti seni porcelāna trauki un sudraba galda piederumi. Protams, arī auduma servjete nedrīkstēja trūkt. Vīns vienmēr tika dekantēts.
Es reiz vaicāju Frau Damian par to, kas ir viņas dzīves noslēpums? Kā viņai izdodas saglabāt dzīvesprieku un pozitīvu skatu uz lietām. Precīzi viņas atbildi nocitēt vairs nespēšu, bet saturu es ļoti labi atceros:
– nevērtē citus, dzīvo savu dzīvi
– gūsti prieku no mazām lietām un pozitīvām lietām, kas notiek apkārt
– nenožēlo pagātnē izdarīto vai neizdarīto
– kontaktējies ar jaunākiem cilvēkiem sev apkārt
– turi doto vārdu, vienalga, cik grūti tas ir
– nežēlojies
– lasi grāmatas.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

One thought on “95 gadu pieredze

  1. “Gūsti prieku no mazām un pozitīvām lietām… Nežēlojies, lasi gramatas.” Šie Frau Damian kundzes viedie vārdi, manuprāt,nekad nenovecos un tos pēc iespējas biežāk būtu jāatceras paaudzēm, kas nāk un nāks pēc viņas. Vienkārši, saprotami un bezgala patiesi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: