Ziemas tuvums

cof

Potsdamas laukums Berlīnē pirms dažām dienām.

Netipiski un negaidīti Berlīnē ir iestājusies ziema. Jau aptuveni četras dienas sniegs ir spējis noturēties uz ielām nenokūstot, un tas ir sasniegums. Kopumā ir jāteic, ka ziemas klātbūtne Vācijas galvaspilsētā ir jūtama jau no gada sākuma. Un tas nav pašsaprotami. Pagājušā gadā sniegs tā pa īstam uzsniga tikai vienu dienu. Ragavas palika nekustinātas. Slieces aprūsējušas. Šogad jau divas reizes tās ir bijušas darbībā.
Un ar mani ir notikusi neparasta pārvērtība. Esmu līdz šim bijis ziemas necietējs un pretinieks. Šķiet, ka tā ir trauma no bērnu dienām, kad es mūžīgi salu. Ziemā man vienmēr bija auksti, ļoti sala kājas un rokas. Kaut kad sapratu, ka varētu bez ziemas mierīgi iztikt. Taču šodien no rīta, dodoties uz darbu, kad laukā bija kādi mīnus divi, zemi un kokus klāja sniega kārta, debesis bija zilas, gaiss dzidrs un veselīgs, pieķēru sevi pie domas, ka man šī noskaņa patīk. Lai ar autobusu nonāktu  birojā, man vienreiz ir jāpārsēžas. Izkāpjot no pirmā autobusa, devos uz otrā autobusa pieturvietu. Tur tas arī nāca – dzeltena Scania. Jābrauc divas pieturas. Tiešām, tikai divas pieturas! Palaidu autobusu garām un ar prieku mēroju ceļu ar kājām.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: