Šķiet, šis ir viens no grūtākajiem gada laikiem – mirklis, kad ziemas mēneši tuvojas izskaņai, bet pavasaris vēl nav ieskanējies. Katru gadu mēs apzināmies šī laika mokošo raksturu, taču katru gadu mēs, vismaz es, besos no jauna. Tas ir šausmīgi. Es cenšos ar prātu saprast sevi un apkārtējos, taču nesanāk. Pilnīgi bez emocijām nesanāk, līdz ar to rezultāts ir pazemināta pašvērtības sajūta, mēģinājums neveiksmes izskaidrot kā Dieva gribu un vispārēja bezcerības sajūta. Nezinu kā citiem, bet man šādā laikā ir izteikti grūtāk nekā vasaras karstumā un svelmē.
Protams, saules gaisma ir pareizā atbilde. Nekādi vitamīni un smūtiji to nespēj kompensēt. Nedēļas sākumā, kad braucu ar vilcienu uz Hamburgu, man pretī sēdēja māmiņa ar aptuveni divus gadus vecu meitenīti. Viņa zīmēja, “lasīja”, dīdījās. Nu kā jau bērnam šajā vecumā tipiski. Kādā brīdī mamma viņu paņēma klēpī. Viņa sēdēja ar seju pret logu, skatījās laukā. Vilciens ātri traucās, saulīte, kas tikko iesāka spīdēt, vizuļoja aiz kokiem. Tas ir tad, kad saules gaisma spraucas caur kokiem, kas saauguši tuvu dzelzceļam, un vietās, kur koki retāki, saules stari nonāk līdz mums, bet aiz biezajiem kokiem tā paliek cauri neizlauzusies. Mazā meitenīte sēdēja klēpī mammai, pievērtām acīm raudzījās saulē, un saules gaisma lēkāja pa viņas sejiņu. Viņa sāka smaidīt un tad smieties. Smieties tādēļ, ka saule viņai acīs spīdēja. Apkārt sēdošie nopietnie vīri paraudzījās meitenītes virzienā un sasmējās. Šādu mirkli, šķiet, var uztvert tikai bērns.
Kates poļļa 
Man pat liekas, ka cilvēka temperamentu, varbūt arī raksturu iespaido saule. Vismaz – izturēšanos. Grūti iedomāties saules pielietā ielā sastapt drūmu, ar dzīvi neapmierinātu indivīdu sejas. Saule nevilšus izvilina smaidu. Bet kur smaids, tur priecīgs noskaņojums. jā,šogad viņa mūs nelutina. Taču nezaudēsim cerību sagaidīt viņas pieskārienu. AVE SOL !
Latvijā arī izskatās, ka ziema iet uz beigām. Jūtos “piečakarēts”, jo man patīk normāla, auksta ziema. Pāris dienas bija kādi -16C un tas arī viss :( Par sauli piekrītu – sauli vajag. To braucu baudīt Āzijā. Latvijas vasaras man ir ļoti grūti panest :(
Tas ir ļoti labi, ka var sauli aizbraukt kaut kur citur dabūt. Domāju, ka mūsu senči ir bijuši pilnīgie zvēri – tas aukstums un tumsa, kas bija jāpiedzīvo mazās būdiņās bez elektrības, mums vispār vairs nav iedomājams. Es domāju, ka saule diezgan lielā mērā ir tā, kas radīja vikingus vai romiešus ar viņu ļoti atšķirīgajām tradīcijām, iekarošanas formām un izpratni par mākslu un arhitektūru. Un līdz ar to arī kultūru kā tādu. Domāju, ka saule pie visa vainīga.