Neērtā patiesība

cof

Pirms dažām nedēļām cepām paši belašus. Sanāca ļoti labi.

Kā jums liekas, kam ir lielāka ietekme uz apkārtējo vidi un tā saucamo siltumnīcas efektu kā rezultātā vidējā temperatūra uz zemes pamazām palielinās? Automašīnām ar iekšdedzes motoru vai lopkopībai? Uzdodot šādu provokatīvu jautājumu, es pats jau pateicu atbildi. Automašīnu izdedži veido aptuveni 10% no kopējām klimatiskajām gāzēm, bet lopkopības, sevišķi liellopu pienesums klimatisko gāzu bilancē ir 18%. Lai cik absurdi tas nebūtu, automašīnas saražo CO2, kuras mūsu daba nespēj pietiekami ātri absorbēt, taču liellopi saražo metāna gāzi, kas ir 25 reižu stiprāka par CO2. 70% visas pasaules lauksaimniecības darbojas, lai ražotu gaļu, jo arī lielākā daļa graudaugu aiziet lopbarībā. Vakar Netflix noskatījos Chef’s Table 3 sezonas sēriju par Jeong Kwan  – korejiešu budistu mūķeni, kura savā templī gatavo pasaules klases vegānu pārtiku tikai sev un savām māsām.
Tie ir tādi kontrasti, kas notiek man apkārt, un es sajūtu manas iekšējās pasaules un principu pārbūvi, kuru noteikti var vēl salīdzināt ar uzskatu veidošanos pusaudžu gados. No vienas puses gaļa, kas nekad nav bijusi tik lēta kā pašlaik, taču lielākoties ļoti zemas kvalitātes un daļēji pat “indīga”, kura mums, patērētājiem tiek “mesta” priekšā, un budistu nesteidzīgā ēdienu gatavošanas tradīcija, kur pat vienas lotosa saknes ripiņas nogriešana tiek veikta ar sevišķu attieksmi. Tai pat laikā apzinos, ka no gaļas nevarētu un negribētu atteikties, jo tā ir sava veida bauda. Tāpat kā alkohols, jo paēst jau var arī no makaroniem un maizes, bet labs gaļas gabals sniedz cita veida kaifu. Šodien lasu vācu žurnālā SPIEGEL, ka pēc 50 gadiem gaļa, sevišķi maltā gaļa, no aprites būs tikpat kā izskausta. Burgers, kuru ēdīs mūsu mazbērni, būs gatavots laboratorijās, dabas produktiem ar ķīmisku procesu palīdzību, piešķirot citas īpašības, līdz ar to iegūtais produkts izskatīsies un garšos pēc gaļas. Kalifornijas pārtikas uzņēmuma Impossible Foods vadītājs Pat Brown saka, ka dzīvnieki savā ziņā ir neefektīvas biofabrikas, kuri augus pārvērš pienā un gaļā. Tieši to pašu par izdarīt arī bez dzīvnieku starpniecības laboratorijās. Iespējams, ka tam kungam ir taisnība. Mēs ēdīsim gaļu, kuras gatavošanas procesā neviens nebūs nomiris, taču, domājot par to, es jūtos “piečakarēts”. Ja mēs abus produktus – īstu un neīstu gaļu – salīdzinām ķīmiski, abi visdrīzāk būs identiski, taču es neticu, ka tie produkti var sniegt to pašu gandarījumu. Cilvēks ir emocionāla būtne. Protams, arī biomehāniska ierīce, kurai vajag noteiktus ķīmiskus elementus, lai tā varētu funkcionēt, taču pa laimi mēs esam kas vairāk. Laikam tas ir kaut kāds mednieka gēns, kas bez apmierinātas bada sajūtas sniedz vēl kaut kādu citu pārdzīvojumu, ja ēdam kvalitatīvu gaļu. Te es nerunāju par vistām, kas 6 mēnešos tiek ar antibiotiku palīdzību uzbarotas.
Bet vispār – mums vajag vairāk ēst augu valsts produktus, mazāk gaļu un vairāk kustēties. Es nesludinu, bet kaut kā zemapziņā sajūtu, ka tā ir labāk.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

3 thoughts on “Neērtā patiesība

  1. Latvieši pārlieku aizraujas ar gaļu – tāds ir mans secinājums. Tipveida Rīgas ēstuvēs ir pilnīgi neinteresanti (gaļas) ēdieni :( Nezinu, kā tas tā iegājies.

    Kas man garšo, un ko labprātāk ēdu gaļas vietā.
    1) Dažādus sautējumus
    2) Sviesta pupiņas.
    3) Dažādā veidā pagatavotu lasi
    4) Pelēkos zirņus
    5) Pankūkas (ar sieru, banāniem, āboliem, kartupeļu)
    6) Spagetī ar sēnēm
    7) Dārzeņu krēmzupas
    8) Pupiņu zupas
    9) Zirņu zupas
    10) Sēņu zupas
    11) Tomātu zupas
    12) Gaspačo zupas
    13) Dažādus salātus
    14) Rīsu/dārzeņu plovs
    15) Griķi
    16) Kimči !!!!! (Latvijā diemžēl nenopērkams)
    17) Gan jau vēl kaut kas, ko esmu aizmirsis……

    Personīgi man ir tā, ka no gaļas ēšanas nevajadzīgi pieņemos svarā. Tas ir fakts, ko labi redzu uzkāpjot uz svariem. Jā , es ēdu arī gaļu, bet ja ir pieejami ēdieni bez gaļas kas man garšo, tad izvēlos tos viennozīmīgi.

  2. Neapstrīdu labas gaļas gabaliņa apetīti rosinošo garšu. Gribu tikai padalīties pēdējā laikā gūtajā pieredzē – gaļas vietā pagatavot lielisku ēdienu no pupiņām, kuras satur daudz olbaltumvielu ( pēc zinātnieku atziņas- pat vairāk nekā gaļa !). Tāpat arī to sastāvā ir B grupas un PPvitamīni, kālijs, kas tik ārkārtīgi nepieciešams sirdij un citas vērtīgas vielas. Gatavoju pupiņas pēc internetā ņemto recepšu kompelācijas – pamatā pieturoties pie gruzīnu LOBIO sastāvdaļām. Daudz sīpolu, hmeli-suneli, timiāns asā tomātu mērce, var būt arī adžika un vēl citas garšvielas. Fantastisks ēdiens – garšo gan lieliem , gan maziem ! Pamēģiniet! Vislabāk ar brūnajām vai sarkanajām pupiņām. Un kādu laiku gaļa nekārojas…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: