Kā pēc kara

Rauga pankūkas ir lieliskas. Gan ar cukuru, gan krējumu. Gan abiem kopā. 

Vakar bija pirmā īstā pavasara diena Berlīnē. Tiesa gan, tā tika ieslēgta ap pusdienslaiku un izslēgta vēlā pēcpusdienā. Tik un tā mēs laiku izmantojām, lai vakarpusē izmestu loku ar riteņiem. Saldējuma kafejnīcas meklējumos. Martas ritenis tika pielāgots jaunajai sezonai, paceļot krēsliņu par aptuveni 10 centimetriem. Būtisks progress!
Saldējuma kafejnīcu atradām pēc aptuveni viena nobraukta kilometra. Iekārtota pseidojūgendstilā. Pareizāk sakot, nestilā ar dažiem stila elementiem. Marta novērtēja stilizētu bilžu rāmi pie sienas un bez gleznas. Kopumā viņa pamanīja, ka kāds ir centies piestrādāt pie interjera, radot mazliet vecmodīgu stilu.
“Kā Tev te patīk?”, Kate prasa.
“Nu tā. Vidēji. Bet Berlīnē jau bija karš…”, viņa dziļdomīgi secina.
Interesanti būtu saprast kā sešgadīgs bērns redz vēsturi? No tā, ko viņš ir redzējis un dzirdējis, viņš ir izveidojis savu pasaules vēstures izpratni. Ja interjers ir vecmodīgs un mazliet apbružāts, tas visdrīzāk nav veidots apzināti, bet gan saglabājies no kara laikiem. Tāpat arī caurumi bērnu dārza sienās ir saistīti ar karu. Vismaz tā uzskata Marta.
Bet pannā ir redzamas pavisam svaigas rauga pankūkas, kuras cepām pirms divām dienām. Dobeles dzirnavnieka gatavie maisījumi tiešām ir ļoti labi.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

2 thoughts on “Kā pēc kara

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: