Brieža latvieši

Atmosfēra zālē un šovs kopumā bija lieliski!

Tas bija neaizmirstams piedzīvojums – Maira Brieža un Marko Huka cīņa, kuru man izdevās vērot klātienē pagājušā nedēļas nogalē Dortmundē. Neaizmirstams vairāku iemeslu pēc. Pirmkārt, mēs ar Oskaru, Artūru un Ivaru kā tādi divdesmitgadnieki braucām 500 kilometrus no Berlīnes uz Dortmundi un pēc cīņas uzreiz atpakaļ, lai puikas paspētu uz lidmašīnu. Nepilnas 24 stundas ar vairāk nekā 1000 nobrauktiem kilometriem, makdonaldu, alu un sarunām par boksu, reliģiju un sievietēm. Otrkārt, jo šīs cīņas nozīme Latvijas sportam ir milzīga. Ne tikai Latvijas sportam, bet arī Latvijas tēlam Vācijā un citur pasaulē kopumā. Treškārt, atrodoties hallē, kur vairāki tūkstoši latviešu, skandējot “Mairis, Mairis” vai “Latvija”, “Latvija”, atbalstīja mūsu sportistu, pārvēršot atmosfēru “mājas spēlē” un liekot pretinieka faniem izskatīties nožēlojami nevarīgiem. tādos brīžos mūsu mazās tautas lepnums, spīts un neatlaidība ir apbrīnojami. Un Maira vārdi par to, ka esam stipra tauta, mani emocionāli ļoti aizkustināja.
Bet mani “aizkustināja” arī daži mūsu tautieši, kuri, šķiet, ir kļuvuši par neatņemamu mūsu sporta fanu vides elementu un Latvijas tēla sastāvdaļu kopumā. Tie ir tie latvieši, kuri sarkanām un piepampušām sejām, līgojoties klīda starp krēslu rindām, laiku pa laikam aizsmakušā balsī iebļaujoties “Latvija”. Kuri rupjiem krievu vārdiem centās dažiem pretinieku faniem parādīt, “kur vēži ziemo”. Tas ir tik nožēlojami! Iespējams, ka kāds psihologs spētu pavisam precīzi “uzzīmēt” šo personu sociāli emocionālo portretu, taču ir skaidrs, ka šāda izturēšanās ir tipiska mūsu tik ļoti peltās kaimiņvalsts iedzīvotājiem un Austrumeiropas, un bijušās PSRSijas iedzīvotājiem kopumā. Lai kā mūsu politiķi, atsevišķi intelektuāļi un personības cenšas vilkt paralēles ar Ziemeļeiropu un Centrāleiropu, daudzos mūsu valsts iedzīvotājos mitinās neizdzēšams sociālisma gēns, kas rezultējas kompleksos un vardarbībā. Tā ir par sevi nepārliecinātu un emocionāli nenobriedušu personu pazīme – alkohols un agresivitāte, kas emocionālo pārākuma spēku gūst sporta uzvarās. Kad pēc uzvarētas cīņas vai hokeja spēles, alkohola reibumā cilvēks pēkšņi sajūtas kā lielas nācijas pārstāvis, taču ar savu ierobežotas mazas nācijas domāšanu.
Zinu, šausmīgi skarbi vārdi, un esmu ne vienu reizi vien uzsvēris, ka arī manī pašā “dus” sociālisma paliekas. Protams, ka tie fani ir mūsu sabiedrības spogulis. Un būtu muļķīgi par faniem uz ārvalstīm sūtīt tikai “nolasītas” un nobriedušas personības.
Es tikai varu cerēt, ka Maira uzvara un viņš kā personība, kurš pārstāv vērtības, kas sabiedrībai un man pašam šķiet svarīgas – ģimeniskums, patriotiskums, ticība, veselīgs dzīves veids, mērenība, spīts un pašpārliecinātība – kalpos par piemēru mūsu valsts iedzīvotājiem. Ka būs vairāk tādu, kuri savus nedēļas nogales alus un dižošanos ar “cik tur izdzertajiem litriem” iemainīs pret sportu vai grāmatām.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: