Zivs nāve

Pārējās, it kā neko nebūtu pamanījušas, turpināja peldēt akvārijā. 

Melnais zivs ķermenītis bija vēl pavisam mīksts. Tas nozīmē, ka tā bija nomirusi nesen. Citkārt ir bijušas situācijas, kad tas ir sastindzis vai jau apgrauzts, jo kanibālisms zivju pasaulē ir normāla parādība, taču šorīt Kate to nejauši konstatēja pie filtra, kas attīra nelielā akvārija ūdeni.
Mums ir akvārijs. Jau daudzus gadus. Un laiku pa laikam kāda zivtiņa aiziet. “Citās upēs”, varētu tēlaini teikt. Parasti tas tiek konstatēts no rītiem, jo visbiežāk tās mirst diennakts tumšajā laikā. Mums ir tāds mazs zaļš tīkliņš ar kuru zivs tiek no akvārija izzvejota. Tā vairs nespirinās un nepretojas, bet ļaujas ūdens plūdumam un nonāk sietiņā. Es konstatēju sevī kādu dīvainu sajūtu – man patīk makšķerēšana, un esot pie ūdens, man nav nekādu saskarsmes problēmu ar zivīm. Maucu tārpus, duru āķi dzīvai zivij mugurā, ja kopā ar Oskaru metam ūdas Daugavā, pēc tam velku āķi laukā no zandarta vai sama, kad tas bieži vien ir dziļi vēderā ieķēries. Taču man ir dīvaini nepatīkama sajūta paņemt rokās mirušu mūsu akvārija zivi. Sajust to nedzīvo un stīvo ķermeni, aiznest to uz tualeti, lai noskalotu podā.
Vai kādreiz visi melno molliju, neonu un cīņas zivju gari atgriezīsies šajā pasaulē, lai ieviestu “jaunu kārtību?”. Caur tualetes podu kādā pilnmēness naktī?
Laikam tieši pēdējo dienu pilnmēness laupa mierīgas naktis un miegu gandrīz visiem mūsu mājiniekiem. Iespējams arī zivīm.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: