Cīņa ar betmenu

Šis ir cits mūsu mājdzīvnieks. Nešpetnā vāvere, kura gandrīz katru rītu ierodas uz mūsu balkona pagrauzt galvas kausu. Šo galvas kausu Džo pārnesa mājās no pārgājiena pa mežu. Vāvere jau ir kļuvusi par mūsu ikdienas sastāvdaļu, un, ja tā kādu rītu nav atnākusi, secinām, ka kalcija devu tā ir kaut kur citur dabūjusi.

Tas notika pirms vairāk kā nedēļas. Es pamodos ap diviem naktī no ļoti neparastas skaņas. Skaņa patiesībā bija parasta – spārnu švīkstoņa.Ne pilsētas dzīvoklī divos naktī. No blāvajām gaismām, kas spocīgi spīdēja caur logu, es pamanīju melnu tēlu, kas drudžaini lidoja apļus mūsu mazajā guļamistabā. Aptuveni pusotru metru virs mūsu galvām. Kate arī bija pamodusies, un mēs gandrīz vienlaicīgi sapratām – virs mums lidinās sikspārnis. Auksti šermuļi pārskrēja pār muguru, spalviņas uz rokām sacēlās, jo piekritīsiet – tikt sikspārņa izrautam no dziļa miega melnā naktī pirmajā brīdī liekas kā neticams un murgaina sapņa cienīgs notikums. Bija redzams, ka dzīvnieks ir apjucis. Aptuveni 10 centimetrus garais un 15 centimetru plato spārnu atvērumu lidojošais radījums lidoja nemitīgi pa apli, spārni spocīgi švīkstēja, un es piecēlos no gultas, kas pārsteidza dzīvnieku. Viņš izlidoja no guļamistabas un nonāca koridorā. Koridora galā atrodas dzīvojamā istaba, un tagad viņš meta savus apļus pa šo telpu, lidinoties pie pašiem griestiem. Ko darīt? Kā dabūt sikspārni laukā no telpas? google to zina, tāpēc nekavējoties es meklēju informāciju telefonā, un kā izrādās – šāds notikums nav nekas neparasts. Sevišķi bieži tas mēdz atgadīties augustā, kad mazie sikspārnēni meklē patvērumu, un pusatvērts un atgāzts loks viņiem šķiet varens slēpnis.
Es atvēru divus logus dzīvojamā istabā un dežūrēju ar dvieli rokās, jo svarīgi esot neļaut sikspārnim kaut kur nomesties. Ja iestājas rītausma, sikspārņi kļūst letarģiski, tie pārstāj lidot, un tad viņi visu gaišo diennakts laiku paliek tajā vietā, kur apmetušies.
Sikspārnis nolēma pārtraukt savu lidojumu, apmetoties uz lampas augšā pie griestiem. Skaidrības labad jāpasaka, ka mēs dzīvojam vecajā mājā, kur griestu augstums dzīvojamā istabā ir 3.40 metri. Meistarīgs metiens ar dvieli, un sikspārnis jau atkal pacēlās spārnos. Ikreiz, kad viņš lidinājās virs manas galvas, es metu dvieli, lai signalizētu viņam – šeit nav droši. Te dzīvo dvieļu monstrs. Prom! Tādā veidā es sašaurināju viņa lidošanas trajektoriju, jo sikspārnis pilnīgi negribēja uzrauties uz dvieļu monstra, un viņa lidotie loki aizvien vairāk pietuvojās atvērtajam logam. Un beidzot. Tas bija laukā! Pēc aptuveni 30 minūšu ilgas cīņas ar neparasto nakts lidoni es atgriezos gultā. Lai nomierinātu savu pulsu, palasīju internetā par sikspārņiem un pilsētu. Dīvaini radījumi – ja viņš ir kļūdaini nonācis mūsu dzīvoklī šonakt, tad pastāv iespēja, ka viņš te nonāks arī nākamajā naktī, jo kaut kādi nesaprotami algoritmi viņa mazajā un ausainajā galvā mēdz vest viņu atpakaļ uz vecajām vietām. Tuvākās pāris naktis logs stāvēja aizvērts. Bet tas nebija grūti, jo gandrīz veselu nedēļu Berlīnē lija lietus. Cerams, ka mūsu guļamistabas logs no mazā betmena failiem ir izdzēsies.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: