Okja – vai šo filmu vajadzētu obligāti redzēt?

Viena no drošākajām regulārajām investīcijām, kuru mēs veicam, ir 10 eiro mēnesī, kurus maksājam par Netflix abonomentu. Kādreiz tiešām neticēju, ka pienāks laiks, kad TV savu nozīmi mūsu ikdienā zaudēs, taču tā tik tiešām ir noticis – ziņas izlasu internetā, bet interesantas dokumentālās filmas vai labas mākslas filmas iespējams noskatīties Netflix vai Amazon Prime Video. Torentu filmas skatījies neesmu jau daudzus gadus. TV šovi mani neinteresē. Vienīgi sports vēl ir viena no retajām lietām, kuru mēdzu TV skatīties.
Jau aptuveni mēnesi, verot vaļā Netflix, pirmajā lapā pie ieteicamajām filmām rādījās Okja. Attēlā bija redzama korejiešu meitene ar dīvainu zvēru, kas atgādina suņa, cūkas un nīlzirga krustojumu. Attēls mani neuzrunāja, taču medijos parādījās visnotaļ pozitīvas ziņas par šo filmu, tai skaitā Okja ir bijusi viens no Kannu pārsteigumiem šajā gadā. Pēdējais piliens bija 2017. gada vērtīgāko filmu apskats Delfos dažas dienas atpakaļ, kur arī Okja, ko pareizi izrunā Okdža, bija minēta.
Šodienas vakars bija ideāls divu stundu garās filmas vērošanai, un man ir savs viedoklis. :)
Filmu Okja nav obligāti jāredz. Varbūt es līdz galam nesaprotu dažus kritiķus, kuri filmai veltījuši daudz skanīgus epitetus, taču “aha” efekts man izpalika. Tas jau arī nav noziegums. Šī filma man atgādina Brāļu Grimmu pasaku – tas ir stāsts ar pasakainām un nereālām būtnēm, un morāli. Nereālā būtne ir šis milzīgais mīlīgais un inteliģentais dzīvnieks, stāsta morāle – profita un lētākas pārtikas dēļ cilvēki ir gatavi pārkāpt jebkurus principus. Nedariet tā!!!
Dažos vārdos par saturu – amerikāņu daudznozaru uzņēmums ir uzmodelējis jaunu dzīvnieku – tādu, kas ir lēts uzturēšanā turklāt ar lielisku gaļas kvalitāti. Lai nomierinātu sabiedrību, kura ir kritiska pret ĢM produktiem, tiek radīts stāsts par supercūkām, kuras audzē 26 dažādās pasaules malās. Vienu no šiem 26 sivēniem dabū arī vectētiņš un meitene kaut kur Korejas kalnos. Meitene ir ļoti pieķērusies šim dzīvniekam un viņa īsti nezina, ka Okja ir iedota tikai uz laiku, kamēr tā kļūs pietiekami liela, lai to vestu atpakaļ uz Ņujorku. Šis brīdis ir pienācis, Okja tiek aizvesta uz Ņujorku, un korejiešu meitene nolemj savam dzīvniekam sekot. Pa vidu uzrodas organizācija, kura gatava Okju izglābt, taču arī tai ir savtīgi mērķi. Tālāk es nestāstīšu, jo varbūt kāds tieši šodien to ir plānojis noskatīties.
Tilda Svintone filmā atveido ideālu ļauno tēlu, pat divus. Tādus pretīgus un nepatīkamus, kurus pa īstam var neciest. Lielais dzīvnieks ir mīļš un simpātisks, tāds, kuru pa īstam var iemīlēt. Un kopumā viss man šķiet tāds klišejisks un paredzams. Samērā smieklīga ir dzīvnieku aizsardzības organizācija, kura ataino bezjēdzīgi darbojošos superlabos ideālistus, un vēl viens otrs tēls liekas labi izveidots un piemeklēts, mēģinot balansēt un sarkasma un komiskuma robežas, vienlaicīgi piešķirot filmai briesmīgu un nopietnu vizionārismu.
Katrā ziņā pat, ja lielais dzīvnieks ir mīlīgs, nekādā gadījumā filmu nav ieteicams skatīties kopā ar bērniem. Tā varētu būt pārāk traumatiska. 3 no 5 zvaigznēm.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: