Stīvens Kings – Shining


Lai cik tas dīvaini arī būtu, pirmā Stīvena Kinga grāmata, ar kuru es iepazinos, bija viņa autobiogrāfisks stāsts par to kā viņš sacer grāmatas – On Writing. Viņam netipiski plāna, taču jau tad man aizraujoša likās viņa vienkāršā, bet ļoti dzīvā valoda, turklāt lielā mīlestība uz detaļām. Ikviens, kurš ir redzējis Stīvena Kinga grāmatas, visdrīzāk ir piefiksējis, ka tās ir ļoti biezas. Bezgala biezas. Bet iemesls “biezumam” ir viņa izteikti dzīvie tēli. To Kings uzsvēra arī savā autobiogrāfiskajā stāstā, ka viņam ir svarīgi, lai katrs tēls būtu līdz pēdējai niansei izplānots. Jauniem rakstniekiem viņš iesaka veidot tēlu CV, kurā būtu vēlams norādīt pavisam praktiskas lietas – kā viņš izskatās, kā ģērbjas, kāda ir balss utt, bet arī sacerēt fiktīvu dzīves gājumu – ar skolu, augstskolu, darbavietām utt. Pat, ja romānā no tā visa nekas neparādīsies. Mērķis ir radīt tēlu, kurš ir līdz pēdējai vīlei autentisks. Protams, tas nozīmē arī šādus CV par tēlu ģimenēm, ieteicams vismaz divās paaudzēs. Savas grāmatas The Stands ievadā viņš saka, ka dažkārt, kad viņš uzstājas lekcijās, cilvēki prasa, kas ir noticis ar vienu vai otru tēlu pēc tam, kad romāns jau ir beidzies. Respektīvi ilūzija, kuru Kings rada par saviem tēliem, ir gandrīz perfekta.
Un Shining tam ir izcils piemērs. Arī šī grāmata ir apjomīga, neskatoties uz to, ka pats stāsts nemaz tik sarežģīts nav. Ģimenes galva, kurš cieš no dažādām neveiksmēm, piekrīt finansiāli izdevīgam piedāvājumam – ziemas sezonā uzpasēt hoteli, kurš atrodas dziļi kalnos, un sniegā kļūst praktiski nepieejams. Hotelis naudu pelna tikai vasaras sezonā, ziemā to aizver. Viņš izvēlas doties ar savu mazo ģimenīti – sievu un puiku. Stāsts kļūst aizvien sarežģītāks, jo lasītājs, kurš pirmās pārsimt lappuses no gaidītās mistērijas neko nav saņēmis, bet tikai uzzinājis Džeka Torensa dzīves stāstu, grāmatas turpinājumā aizvien vairāk tiek konfrontēts ar hoteļa Overlook pagātni, kas ir pilna ar slepkavībām, pašnāvībām un nelaimes gadījumiem. Lasītājs tiek ievilks pasaulē, kurā aizvien grūtāk ir atšķirt, kad beidzas iedomas un ilūzijas un sākas īstenība. Samērā ātri lasītājs saprot, ka Džeks Torenss ir psihopāts un alkoholiķis, cilvēks, kurš pamatīgi vīlies savā dzīvē, bet vienlaicīgi arī apveltīts ar asu un tēlainu prātu. Un Overlook hotelis kļūst it kā par dzīvu organismu, rezultātā daļa darbības notiek Džeka Torensa galvā, daļa realitātē. Kur ir robeža – ar katru nākamo lapu saprast kļūst aizvien sarežģītāk.
Es negribu stāstīt visu romānu, jo uzskatu, ka tas tiešām ir izlasīšanas vērts. Un uzreiz varu teikt – filmā īsti nav parādīta pat desmitā daļa no šī fascinējošā stāsta. Ir tikai ņemti notikumi, taču tā cīņa, kas notiek galvenā tēla galvā, filmā vispār neparādās.
Un tā esmu kļuvis par Stīvena Kinga fanu. Tiesa gan – viņa stāstu krājums mani pārliecināja mazliet mazāk, taču nekādā veidā nemazina manu sajūsmu par šo izcilo autoru.
Filmā bija gan dažas izcilas scēnas. Denija trīsreiteņa brauciens pa hoteli noteikti pieder pie kino klasikas.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: