Piektais gadalaiks

Vai diena vai nakts – Ķelnes doms vienmēr izskatās iespaidīgi

Esmu Ķelnē un uzreiz atvainojos tiem ķelniešiem, kuri, iespējams, varētu lasīt blogu, un pie kuriem es neesmu pieteicies. Darba dienas ir ļoti intensīvas un līdz pēdējam saplānotas. Nākamreiz.
Pirmo reizi Ķelnē biju pirms vairāk nekā 20 gadiem. Precīzi to dienu neatceros, taču es precīzi atceros savas emocijas, kuras noteikti ir piedzīvojuši arī citi, kuri Ķelni ir apmeklējuši. Es ierados Ķelnē ar vilcienu. Jau no tāluma redzēju Ķelnes domu. Vilciens pilsētā iebrauc pa dzelzs tiltu, tad pazūd stacijas ēkā. Es izkāpu no vilciena un sekoju norādēm centra virzienā. Cetrālā stacija Ķelnē atrodas tieši blakus domam. Gāju caur tuneli izejas virzienā un, kad iznācu no stacijas ēkas, manā priekšā kā milzīgs pelēks koloss parādījās doms. Man no saviļņojuma aizrāvās elpa, jo tik lielai celtnei blakus man vēl nekad nebija nācies būt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ķelnes doms atrodas nevis brīvā laukumā, bet gan ieskauts starp ēkām, līdz ar to, tas paveras skatam tik pēkšņi, ejot pa šaurajām ielām, ka šķiet nereāls. Šīs sajūtas atceros sevī tik dzīvi, un esmu vēl dažas reizes mēģinājis tās izbaudīt, ejot to pašu ceļu caur staciju, taču nekad tas pārsteigums nav vairs bijis tik liels, jo esmu zinājis, ko sagaidu.
Un tā arī vakar, kopā ar uzņēmējiem, noslēdzot vakaru kādā ēstuvē un pēc dažiem izdzertiem aliem, secināju, ka man ilgāka ballīte vairs nav nepieciešama, un devos hoteļa virzienā. Garam Ķelnes domam. No daudzajiem bāriem un klubiem skanēja karnevāla un vācu šlāgermūzika. Pilsētā bija sastopami uzkrītoši daudz cilvēku, ģērbušies dažādos jautros tērpos. Viņi devās uz karnevāla pasākumiem, un tiem, kuri ar Ķelnes karnevālu vēl nav nonākuši saskarsmē, dažos vārdos gribu pateikt, ko tas nozīmē. Iespējams, ka lasītāju lokā ir kāds ķelnietis, kurš varētu daudz vairāk un detalizētāk par to uzrakstīt, jo atkal atkārtojos – Vācija ir ļoti daudzveidīga, un šie ir svētki, kurus cilvēki svin Ķelnē un Reinas reģionā, taču tie pilnīgi sveši ir, piemēram, berlīniešiem vai ziemeļvāciešiem. Liekas neticami – kā tas var būt – 500 km tālāk šis ir parasts sestdienas vakars, kurā jaunieši taisa krogu vai dejošanas maratonus, taču Ķelnē cilvēki dzīvo pēc citiem noteikumiem un svin citus svētkus. Un tik tiešām – karnevāls šeit tiek saukts par “piekto gadalaiku”, kas iesākas 11. novembrī pulksten 11.11 un ilgst līdz pelnu trešdienai, kad ballīte noslēdzas. Jūs pareizi saprastāt – tieši tik garš ir karnevāla svinēšanas laiks. Ap Ziemassvētkiem dažādi karnevāla pasākumi būtiski samazinās, taču pēc jaunā gada līdz pat īsi pirms ciešanu laika notiek dažādi pasākumi, galvenokārt nedēļas nogalēs, kurus pat pārraida televīzija.
Arī ekonomiskā ziņā šis ir būtisks faktors, un pētnieki ir aprēķinājuši, kas tas kopumā rada aptuveni pusmiljardu eiro lielu apgrozījumu, kas ir svarīgs arguments arī uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā Ziemassvētki, kas lielā mērā kļuvuši par svarīgu ekonomisku dzinuli mazumtirdzniecībā.
Ir skaidrs, ka atnācejam no malas to karnevāla būtību iespējams uztvert tikai pēc vairākām glāzēm alus. Bet varbūt ir vērts pamēģināt – uz vienu nedēļas nogali atlidot uz Vāciju un piedalīties karnevāla pasākumos Ķelnē, Maincā vai Diseldorfā. Katrā ziņā Ķelnes karnevāls skaitās viens no lielākajiem pasaulē, tāpēc uz Rio nav obligāti jābrauc. Protams, šeit ir daudz mazāk pliku dibenu, taču iespējams, ka arī nē, un par to vairāk varētu pastāstīt noteikti kāds vietējais.

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: