Brokastis

Kamēr es ēdu savas siermaizes, pie blakus galdiņa “plosījās” francūži. 

Esmu darba darīšanās nonācis Minhenē, un vēl šeit ir nonākuši vairāki tukstoši franču PSG fanu, kuri vakar atbalstīja savu komandu Čempionu līgas spēlē starp Minhenes Bavāriju un PSG. Un daži šie fani ir apmetušies arī hotelītī, kurā esmu arī es.
Šodien no rīta brokastīs devos ļoti agri, jo jau pirms astoņiem man vajadzēja būt citā pilsētas stūrī. Biju pārsteigts, kad broakstīs no paša rīta ieraudzīju jau tik daudz viesu. Man pie blakus galdiņa sēdēja četri vīri treniņtērpos, kuri runāja franču valodā. Protams, šis ir tagad tikai mans pieņēmums,  ka tie bija Parīzes fani. Iespējams, ka tā bija zinātnieku grupa, kuri nodarbojas ar sarežģītiem pētījumiem Minhenes universitātē vai arī labi draugi, kuri atbraukuši ekskursijā uz Bavārijas galvaspilsētu, taču visa mana līdzšinējā pieredze un iekšējā balss teica, ka tie ir futbola fani, jo kaut kā viņi ļoti pēc tādiem izskatījās.
Un tad vīri sāka ēst. Katrs, kurš ir bijis Francijā, zina, ka franču brokastis nozīmē kafiju un labākajā kruasānu ar zapti, taču kungi pie blakus galdiņa ēda kā pirms pastarās dienas. Iespējams, ka arī francūžiem īstenībā brokastīs gribētos maizītes ar sieru vai desu, omleti, ceptas desiņas un kotletītes. Un tad vēl arī mušļus ar pienu, jogurtu un to visu dubultīgi, bet viņi visdrīzāk neuzdrošinās savā valstī tādas vaļības. Taču, kad viņi ir prom no dzimtenes, iedzimtie pašsaglabāšanās gēni spraucās laukā pa katru vīli, un tiek ēsts, cik var apēst. Kronis visam bija, kad viens no kungiem izplēta kreisās rokas visus pirkstus un paņēma šajā rokā pankūku, uz kuras viņš kā ar mākslinieka otu ar nazi virsū smērēja nutellu, plaukstu turot gandrīz 90 grādu leņķī. Kā viņam izdevās nodrošināt, lai pankūka nenoslīdētu uz galda, katrā ziņā tas izskatījās diezgan amizanti. Lieki piebilst, ka uz galda stāvēja šķīvji, pat vairāki, taču tie bija piekrauti ar citiem labumiem, līdz ar to īsti nebija vietas, kur smērēt pankūku, tāpēc tā bija jāņem rokā. Vēl papildus tam viņi kaut ko skaļā un brīžiem neartikulētā balsī pārsprieda, kopā “zviedza” un uzvedās, it kā spēli vakar būtu vinnējuši. Iespējams, ka viņi smējās par citiem francūžiem mājās, kuri brokastīs dzēra kafiju un grauza kruasānu.
Un tad es iedomājos par to, cik viegli mēs katram piekaram “birku” un veidojam veselas priekšstatu konstrukcijas par tautām un nācijām. Vācieši ir perfekti un skopi, franči ir eleganti, krievi ir nepieklājīgi un prasti, igauņi ir lēni, amerikāņi resni un bagāti, japāņi dzīvo ilgi un norvēģi izvaro bērnus. Un tad, ja tu satiec frančus, kuri ēd kā cūkas vai krievus, kuri ir eleganti, stilīgi un pieklājīgi, liekas, ka visas iedomu konstrukcijas sabrūk.
Bet vācieši lielākoties tomēr cenšās būt perfekti… :)

Advertisements
This entry was posted by tuurists.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: