Mūsu pieredze – Trīs pavāru restorāns

Uzkodu mākslas darbs beigās izskatījās pēc saplūdušas krāsu paletes ar maizes kumosu vidū.

Kā jebkuram pašpasludinātam restorānu testētājam, arī mums beidzot kārta pienāca paēst “Trīs pavāru restorānā”. Kaut gan jāteic, ka “paēst” tāda veida vakariņām nav pareizs apzīmējums. “Paēst” skan fizioloģiski, bet tas drīzāk ir tāds kā maigs baudījums. Kaut arī maigs baudījums skan neparasti.
Tātad, restorānus testēt mēs varam atļauties tikai Latvijā, jo Berlīnē tos testēt ir ļoti dārgi. Berlīnē mums ir vairāki favorīti, kas piedāvā nevainojamu un izcilu kvalitāti, taču tie visi ir zemās vai vidējās cenu kategorijas bodītes, kur iespējams pavadīt grandiozu vakaru vai pusdienlaiku lieliskas maltītes pavadījumā, taču tā nav tā ēšana, kad pavārs Tev palīdz ielauzties citās galaktikās. Kaut arī jāteic, ka tad, ja pie turka ēd perfektu Menemen, kas maksā 4,50 EUR un saproti, ka īsti labāk to pagatavot nav iespējams, tā arī ir tāda kā atklāsme un varenības sajūta.
Trīs pavāru restorāns pēdējā restorānu topā ir ierindojies trešajā vietā, un tas nozīmē – tā ir trešā labākā vieta Rīgā ar trešo labāko inovatīvo virtuvi. Protams, inovācija nav vienīgais, kas šajos topos tie vērtēts, jo citādi 36. līnija tajā vispār nedrīkstētu atrasties.
Kad mūsu Latvijas nedēļa jau bija gandrīz galā, un mēs ar Kati un daudziem kolēģiem izklaidējāmies Rīgā, tad īsi pirms došanās atpakaļ uz mūsu miestu ārpus Rīgas, nolēmām spontāni piestāt trīs pavāros. Pulkstenis rādija 22, un iespēja bija diezgan liela, ka viesmīļi jaunus viesus vairs redzēt negribēs, taču mums paveicās – viesmīles mūs laipni ieaicināja nelielajā ēdamtelpā, kur mēs izvēlējāmies vietu pie bāra. Kaut arī bārs nav īstais apzīmējums, jo aiz letes darbojas nevis bārmeņi, kas maisa kokteilīšus, bet gan pavāri, kas saliek pēdējos punktus uz I ēdieniem, kas pēc tam nonāk pie viesiem. Uzreiz jāteic, ka apkalpošana un saskarsme ar pavāriem bija ļoti laba. Visi ir draudzīgi, laipni un atvērti. Labprāt izskaidro, pastāsta un parāda. Tas nav pašsaprotami, tāpēc šo es noteikti gribu uzskaitīt kā viennozīmīgo plusu restorāna piedzīvojumā.
Ja man vajadzētu raksturot ēdienu, un tas, galu galā, ir svarīgākais restorāna apmeklējumā, tad to es darītu pēc hamburgera principa. Tie, kas ir apmeklējuši dažādos komunikāciju kursus, noteikti atcerēsies, ka hamburgera princips tiek izmantots kritikas izteikšanai – sākumā kaut kas labs, tad kritika, pēc tam noslēdzošais pozitīvais vārds un ieteikumi. Manā vērtējumā viss vakara piedzīvojums bija līdzīgs, taču pēc apgrieztā principa – sākums nu tāds, vidus lielisks, beigas nu tādas. Un sākums ir uzkodas, pareizāk sakot, mērcītes, kuras uz pergamenta papīra ar plašiem vēzieniem tiek uzšņāptas, veidojot haotisku modernai mākslai līdzīgu zīmējumu. Tie no jums, kas Netfliksā mēdz skatīties pavāru filmiņas, šo jau būs redzējuši. Izskatās smuki, taču kopumā mērcītes manā skatījumā sevi neattaisnoja. Arī pašceptā maize bija viduvējas kvalitātes, tāpēc mazi klasiski komplimentiņi no pavāra man būtu patikuši vairāk. Bet galvenais taču ir nevis komplimenti, bet ēdiens par kuru mēs maksājam. Un te jāteic, ka viss, ko mēs nogaršojām, bija lielisks. Kopā paņēmām četrus ēdienus – trīs uzkodas, vienu pamatēdienu. Mans vakara favorīts bija sālīta mencas fileja ar fenheļa jogurtu. Garšas bija lieliski saskaņotas, un, paņemot pirmo kumosu, tik tiešām piedzīvoju to “ahā” efektu. Grandiozs bija arī “Soiras” fetas siers ar melnajām kinojām. Man personīgi arī ļoti garšoja šausmīgi treknā cepta fuagra. Pieņemu, ka tas ir gaumes jautājums, taču manai gaumei tas pilnībā atbilda. Un noslēgumā sekoja deserts – mēs ļāvāmies pierunāties sīpolu biskvītam un melnā sezama saldējumam, no kura tieši šis biskvīts bija viduvējs un melns. Melns tāpēc, ka krāsots ar tinteszivs tinti, taču vienīgo jēgu tam es saskatīju estētikā, lai ēdiens kopumā būtu melni balti pelēcīgs. Man tas ēšanas brīdī izraisīja neizpratni, jo prātā ar sīpolu biskvītu man ir citas asociācijas. Taču iespējams, ka tas ir jau kaut kas no molekulārās virtuves, un to es nesaprotu.
Vakars mums ļoti patika. Paldies pavāriem un viesmīlēm. Paldies par pozitīvajām emocijām. Šis restorāns ir spējis sevi jau vairākus gadus pierādīt un noturēties topa augšgalā, un tas ir pamatoti.