Dūmi pilsētā

Gan zaļi, gan brūngani – pateicoties karstumam, daudzi koki Berlīnē ir ieguvuši brūngani rudenīgu nokrāsu un zaudē lapas.

Jau trešo nakti pēdējo 10 dienu laikā pamostamies no dūmu smakas.
Sausais laiks Berlīnei nav gājis secen. Izkaltuši ir zāle, koki, ielas un cilvēki. Vēl vakar pa dienu gaisa temperatūra bija 34 grādi. Es izbaudu vasaru, kaut arī jāatzīst, ka arī man, mitinoties jumta stāvā, tā brīžiem ir bijusi par karstu. Garāku lietusgāzi pilsēta nav piedzīvojusi jau vairākus mēnešus, taču nupat šķiet, ka lieliskā vasara būs beigusies.
Pirmo reizi, kad saodu dūmus naktī, jutos bezgala neomulīgi. Vispirms izstaigāju dzīvokli, izgāju trepju telpā. Skatījos pa logu apkārtējo māju logos, vai kaut kur nav redzama dūmošana. No rīta, kad klausījos ziņas, izrādās, ka nebiju vienīgais, kurš bija satraucies. Ugunsdzēsēji bija saņēmuši vairākus desmitus zvanu un devušies pārbaudīt norādītās adreses, taču lielākoties tā bijusi viltus trauksme. Dūmu cēlonis bija degošas noliktavas Berlīnes dienvidos. Tie izplatījās pārsteidzoši ātri plašā ģeogrāfijā. Dažas dienas vēlāk dega darbnīcas netālu no vecās Tempelhofas lidostas. Atkal naktī, un atkal dūmu mākoņi lika daudziem berlīniešiem aizvērt logus karstajās naktīs.
Pagājušā naktī pie vainas bija meža ugunsgrēks aptuveni 50 kilometru attālumā no pilsētas. Arī šoreiz dūmu smaka bija tik spēcīga, ka logi un balkoni tika cītīgi aizvērti. Attālums pamatīgs, taču arī degošā platība bija samērā liela, līdz ar to daudzi berlīnieši sajuta meža klātesamību. Ziedoni citējot – ….un mežs ienāca pilsētā.
Bet atvaļinājumu laiks ir beidzies, un pilsētas ielas zibenīgi piepildījušās ar automašīnām un sastrēgumiem. Un pilsēta, kas vasaras laikā dzīvoja pēc citiem noteikumiem, ir atguvusi savu lielpilsētas stresu un hektiku.